Rīgā, 2016. gada 21. septembrī
EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Health Institute priekšlikumi saistībā ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra izstrādi
Health Institute uzskata, ka Eiropas Sociālo tiesību pīlāra izstrāde ir vērsta uz stabilitāti Eiropā, tai skaitā Latvijas Republikā. Tam jākļūst par mūsu kopīgu darbu demokrātijas, vispārējā tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanā. Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos savai valstij nosaka sociālie apstākļi un labklājības līmenis. Health Institute vēlas atbalstīt ilgtermiņa politiku, kas raksturojas ar sociāli svarīgu jautājumu nekavējošu risināšanu. Health Institute iestājas pret amatpersonu populistiskiem solījumiem un bezdarbību. Jaunajiem izaicinājumiem, kuros nozīmīgu ieguldījumu spēj sniegt Latvijas nevalstiskais sektors, jākļūst par Eiropas valstu ciešas sadarbības un saliedētības pamatu.
1.Kādas ir vissteidzamāk risināmās ekonomiskās un sociālās problēmas Eiropā un Latvijā? Kādus risinājumus Jūs saskatāt?
Atbildes:
Ekonomiskās problēmas Eiropā:
• neatbilstoša Eiropas Savienības (ES) fondu sadale
• trūkst inovāciju, netiek stiprināta zinātne, kā arī maz tiek izmantotas pieredzējušu cilvēku zināšanas
• nav pietiekami novērtēta vietējo ražotāju loma
• trūkst diskusijas par brīvā tirgus ietekmi uz valstu ekonomiku
• no darba tirgus tiek izstumtas sociāli mazaizsargātās grupas (bezdarbnieki, invalīdi, seniori, patvēruma meklētāji, sievietes u.c.)
• ar ES fondiem netiek pietiekami atbalstīta sociālā uzņēmējdarbība
• pastāv segregatīva vide izglītībā un nodarbinātībā (sieviešu darbs, atalgojums ārvalstniekiem u.c.)
Risinājumi:
• ES fondu sadales pārskatīšana, t.sk. nodrošinot nevis ierobežotus atlases konkursus, bet atklātus
• ražošanas attīstība (inovācijas, zinātnes stiprināšana, cilvēku zināšanu izmantošana)
• atbalsts vietējiem ražotājiem
• brīvā tirgus politikas pārskatīšana
• mazaizsargāto grupu iekļaušanos darba tirgū būtiskā apjomā veicināšana
• ES maksājumu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai palielināšana
• pētījumi un pasākumi segregatīvās vides izglītībā un nodarbinātībā novēršanai (sieviešu darbs, atalgojums ārvalstniekiem u.c.)
Sociālās problēmas Eiropā:
• netiek saglabāta Eiropas Stratēģija 2020
• ierobežots darba tirgus Eiropā
• migrantu krīze, nav skaidras sistēmas patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijai, nav patvēruma meklētāju un bēgļu sociālās aizsardzības sistēmas
Risinājumi:
• sociālās aizsardzības nodrošināšana, ievērojot Eiropas Stratēģiju 2020
• nodarbinātības paaugstināšana Eiropas darba tirgū
• skaidras sistēmas patvērumu meklētāju un bēgļu integrācijai un sociālajai aizsardzībai izveidošana
Ekonomiskās problēmas Latvijā:
• neatbilstošs resursu ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, korupcija
• stagnēta ražošanas attīstība
• pārāk liela ietekme bankām un starptautiskajām kompānijām
• nevienlīdzīga attieksme darba tirgū un no darba tirgus tiek izstumtas sociāli mazaizsargātās grupas (bezdarbnieki, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki, seniori, patvēruma meklētāji, sievietes u.c.)
• nepietiekami attīstīta sociālā uzņēmējdarbība
• pastāv segregatīva vide izglītībā un nodarbinātībā (sieviešu darbs, atalgojums ārvalstniekiem u.c.)
• nav konkurētspējas ievērojamai sabiedrības daļai – cilvēkiem ar invaliditāti
• neadekvāti augstas prasības jaunajiem uzņēmējiem uzņēmējdarbības uzsākšanai
Risinājumi:
• resursu godīga sadale sabiedrības (nevis politisko partiju vai ministriju) interesēs, korupcijas novēršana
• ražošanas attīstība (inovācijas, zinātnes stiprināšana, cilvēku zināšanu izmantošana, atbalsts vietējiem ražotājiem, atbalsts pašvaldībām, kooperatīvu attīstība, atklāti projektu konkursi)
• banku ietekmes un starptautisko kompāniju lomas mazināšana
• mazaizsargāto grupu iekļaušanās darba tirgū būtiskā apjomā veicināšana, t.sk. pirmspensijas vecuma cilvēku pārkvalifikācija
• sociālajai videi atbilstošas likumdošanas veidošana un sociālās uzņēmējdarbības attīstības finansiāla stimulēšana
• pētījumi un pasākumi segregatīvās vides izglītībā un nodarbinātībā novēršanai (sieviešu darbs, atalgojums ārvalstniekiem u.c.)
• konkurētspējas paaugstināšana (darba apmācības) cilvēkiem ar invaliditāti, t.sk. ar redzes invaliditāti
• jauno un mazo uzņēmumu tādas attīstības veicināšana, kas stiprina sociālo vidi
Sociālās problēmas Latvijā:
• netiek ievēroti un izpildīti ratificētie starptautiskie akti, kā arī nepietiekami ievērota Latvijas likumdošana
• nepietiekama iedzīvotāju nodarbinātība, t.sk. jauniešu
• nekvalitatīva sociālā aprūpe un sociālo dienestu darbība
• migrantu krīze, nav skaidras sistēmas patvēruma meklētāju un bēgļu integrācijai, nav patvēruma meklētāju un bēgļu sociālās aizsardzības sistēmas
• ievērojama skaita iedzīvotāju (26%) ienākumi neatbilst cilvēka cienīgas dzīves līmenim
• neatbilstoša nodokļu politika veicina ģimeņu ar bērniem nabadzību
• nepietiekami stiprināta nacionālā kultūra un zinātniskā ētika kā instruments sociālās vides uzlabošanai
• trūkst pasākumu cilvēku ar invaliditāti līdztiesīgai iekļaušanai sabiedrībā
• nepietiekama ir nevalstisko organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos; trūkst savstarpējas sadarbības starp NVO, kā arī starp NVO un sociālajiem partneriem
Risinājumi:
• valstī esošās likumdošanas sociālajā jomā pārskatīšana un ievērošana
• iedzīvotāju nodarbinātības, t.sk. jauniešu, politikas pārskatīšana un izmaiņu veikšana (Nodarbinātības valsts aģentūras vienpersoniskās ietekmes izskaušana, NVO iespēju palielināšana nodarbinātības veicināšanā)
• izmaiņas sociālās aprūpes politikā un sociālo dienestu darbībā
• skaidras sistēmas patvērumu meklētāju un bēgļu integrācijai un sociālajai aizsardzībai izveidošana
• iedzīvotāju ienākumu līmeņa paaugstināšana, taisnīga nodokļu politika (progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis)
• „demogrāfiskā nodokļa” ieviešana
• nacionālās kultūras un zinātniskās ētikas stiprināšana
• cilvēku ar invaliditāti, t.sk. ar redzes invaliditāti, piederīguma veicināšana
• nevalstisko organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, NVO sadarbības veicināšana
2.Vai sociālo tiesību pīlārs ir vajadzīgs, un, ja tas tā ir, kā šis pīlārs būtu jāveido, lai risinātu galvenās sociālās un ekonomiskās problēmas Eiropā un Latvijā?
Atbilde: Sociālo tiesību pīlārs – ir vajadzīgs: tas ir viens no līdzekļiem noteikt nepieciešamās darbības situācijas uzlabošanai, problēmu risināšanai, Eiropas Savienības „veselības” atgūšanai. ESTP ir pamats solidaritātes un taisnīguma principiem. Tam jādrošina iedzīvotājiem vienāda pieejamība darba tirgum, izglītībai, nacionālajai kultūrai, mākslai un zinātnei.
3.Kā, atjauninot ES darba tirgus stratēģiju, nodrošināt uzņēmumiem, darba ņēmējiem un darba meklētājiem vajadzīgo elastīgumu un drošību? Kā šajā procesā iekļaut tādus svarīgus jautājumus kā ekonomikas un darba tirgus aizvien pieaugošā digitalizācija, iedzīvotāju novecošana un nepieciešamība atvieglot pāreju no vienas profesijas uz citu?
Atbildes:
Nepieciešama
• mūžizglītības veicināšana, t.sk. tālmācības izmantošana: 1) bāzes attieksmju un zināšanu apgūšana: valodas, matemātika, māksla, filozofija; 2) darba vidē un mentoru vadībā balstīta mūžizglītība; 3) patstāvīgs darbs un kvalifikācijas pārbaude, mentora prasmju apguve;
4) stažieru vadības programmas (senioriem – ar individuālu pieeju, senioru prasmju un zināšanu nodošana jauniešiem, jauniešu piesaiste digitalizācijas pasākumiem u.c.)
• globālās informācijas izmantošana, moderno tehnoloģiju apguve
• attālināta darba veikšanas programmas (darbs no mājām)
• darbaspēka līdztiesīga novērtēšana visā Eiropā.
4.Kā nodrošināt sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju un pieejamos resursus pārvērst efektīvos, atbilstošos un vajadzīgos sociālajos ieguldījumos un pakalpojumos? Kāda ir dažādo dalībnieku loma?
Atbilde:
Sabiedrības, t.sk. lēmumu pieņēmēju, viedokļa maiņa uz to, ka ieguldījumi sociālajā jomā ir nozīmīgas investīcijas, kas nodrošina sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspēju un kvalitāti. Nepieciešama nodokļu politikas pārskatīšana un taisnīgas nodokļu politikas veidošana, tādā veidā nodrošinot resursus sociālajai jomai. Nepieciešams risināt energoefektivitātes jautājumus. Nozīmīga loma ir projektu realizēšanas atklātībai un caurskatāmībai, kā arī pretkorupcijas pasākumu īstenošana. Katrai sociālās aizsardzība sistēmas daļai jābūt balstītai uz indivīda vajadzībām.
5.Kā Eiropas sociālo tiesību pīlārs varētu sekmēt ekonomisko un sociālo tuvināšanos (konverģenci) visā Eiropā?
Atbilde:
ESTP nosaka vienotus kritērijus, kas obligāti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek attīstīta līdzvērtīga sadarbība starp valstīm Eiropā zinātnes un inovāciju attīstīšanā, tehnoloģiju pielietošanā. ESTP sniedz ieguldījumu arī vides aizsardzībā un drošības veicināšanā. Svarīga ir funkciju deleģēšana nevalstiskajām organizācijām. Tiek stimulēti ideju virzītāji ideju veicinātāji un ideju uzturētāji. Nepieciešams paredzēt sankcijas ESTP prasību neizpildīšanas gadījumā.
6.Kas ir vajadzīgs, lai Eiropā veicinātu un uzturētu saliedētu sabiedrību?
Atbildes:
Nepieciešama
• iedzīvotāju ieinteresētība saliedētas sabiedrības veidošanā
• saskaņota zinātnes, filozofijas un izglītības attīstība
• tolerances stiprināšana dažādu nāciju (kultūru, tradīciju, valsts pārvaldības veidu, valsts identitātes īpatnību u.c.) starpā
• sadarbība, informācijas apmaiņa, kopīgi projekti, birokrātijas mazināšana, NVO lomas paaugstināšana
• kultūras programmu stimulēšana un apmaiņa
• dažādu valodu apgūšana
• indivīda neatkarīgums.
Priekšlikumu izstrādē piedalījās eksperti:
- Laila Balga, EAPN-Latvia valde, EAPN-Latvia pārstāvniecība EAPN EXCO un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, un Sieviešu tiesību institūts
- Elīna Ālere-Fogele, EAPN-Latvia valde, EAPN-Latvia pārstāvniecība Latvijas Bērnu labklājības tīklā un IWO-International Women’s Organisation
- Norberts Snarskis, EAPN-Latvia pārstāvniecība EAPN EUISG un biedrība „PINS”
- Agnese Trofimova, Latvijas Sarkanais Krusts
- Dzintra Žilde, Latvijas Pensionāru federācija
- Juris Dzelme, Augstākās izglītības kvalifikācijas novērtēšanas centrs
- Aivars Lasmanis, Health Institute
- Leons Mežeckis, Victory Foundation
- Imants Keišs, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrība
- Vija Ahunzjanova, Lielo ģimeņu centrs „Ģimenes atbalsts”
- Sarma Pārstrauta, Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas organizācija
- Jānis Stadja, Dobeles invalīdu biedrība